Periodonta slimības ir galvenais zobu zuduma iemesls. Tās var ietekmēt cilvēka uzturu, pašvērtējumu un dzīves kvalitāti. Lai gan šīs slimības biežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus, tās var sākties jau pusaudžu vecumā. Periodonta slimību attīstību visbiežāk izraisa zobu aplikums un savlaicīgi neārstēts kariess. Biežākās slimības – smaganu iekaisums (gingivīts) un periodontīts.
Smaganu iekaisums ir priekšnosacījums periodontīta attīstībai. Lai gan ne vienmēr gingivīts pāriet uz periodontītu, smaganu iekaisuma ārstēšana ir būtiska, lai novērstu tā attīstību. Periodontīts tiek diagnosticēts, ja iekaisums skar smaganas un zobu balsta audus. Neārstēts periodontīts izraisa zobu zudumu. Lai arī ģenētiskie faktori ietekmē periodontīta attīstību, slimības progresēšanu nosaka dzīvesveids, vides apstākļi un cilvēka uzvedība. Lai periodontīta ārstēšana būtu veiksmīga un zobi tiktu saglabāti, būtiska ir savlaicīga diagnostika.
Smaganu atkāpšanās ir stāvoklis, kad smaganas atkāpjas no zoba virsmas, atsedzot tā kaklu un sakni. To var izraisīt slikta mutes higiēna, periodonta slimības, traumas vai ģenētiski faktori. Neārstēta smaganu atkāpšanās ne tikai ietekmē zobu estētiku, bet var arī izraisīt jutīgumu, sāpes un apdraudēt zoba saglabāšanu.