Periodontoloģija, smaganu atkāpšanās ārstēšana

Periodonta slimības ir galvenais zobu zuduma iemesls. Tās var ietekmēt cilvēka uzturu, pašvērtējumu un dzīves kvalitāti. Lai gan šīs slimības biežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus, tās var sākties jau pusaudžu vecumā. Periodonta slimību attīstību visbiežāk izraisa zobu aplikums un savlaicīgi neārstēts kariess. Biežākās slimības – smaganu iekaisums (gingivīts) un periodontīts.

Smaganu iekaisums ir priekšnosacījums periodontīta attīstībai. Lai gan ne vienmēr gingivīts pāriet uz periodontītu, smaganu iekaisuma ārstēšana ir būtiska, lai novērstu tā attīstību. Periodontīts tiek diagnosticēts, ja iekaisums skar smaganas un zobu balsta audus. Neārstēts periodontīts izraisa zobu zudumu. Lai arī ģenētiskie faktori ietekmē periodontīta attīstību, slimības progresēšanu nosaka dzīvesveids, vides apstākļi un cilvēka uzvedība. Lai periodontīta ārstēšana būtu veiksmīga un zobi tiktu saglabāti, būtiska ir savlaicīga diagnostika.

Smaganu atkāpšanās ir stāvoklis, kad smaganas atkāpjas no zoba virsmas, atsedzot tā kaklu un sakni. To var izraisīt slikta mutes higiēna, periodonta slimības, traumas vai ģenētiski faktori. Neārstēta smaganu atkāpšanās ne tikai ietekmē zobu estētiku, bet var arī izraisīt jutīgumu, sāpes un apdraudēt zoba saglabāšanu.

Periodontīta diagnostika sākas ar pacienta mutes dobuma apskati un klīniskā stāvokļa novērtēšanu. Ārsta uzdevums ir ne tikai apstiprināt periodontīta diagnozi, bet arī noteikt slimības stadiju, jo no tās atkarīga ārstēšana. Pirms ārstēšanas pacientam tiek paskaidroti stāvokļa cēloņi, riska faktori, ārstēšanas alternatīvas, gaidāmie ieguvumi un iespējamie riski bez ārstēšanas. Pamatojoties uz pacienta veselības stāvokli un cerībām, tiek izstrādāts individuāls ārstēšanas plāns. Ārstēšanas gaitā plāns var tikt pielāgots atbilstoši pacienta izvēlei, klīniskajiem datiem un vispārējās veselības izmaiņām.

Pirmajā ārstēšanas posmā parasti tiek veikta profesionāla mutes dobuma higiēna, kā arī pacientam tiek sniegta motivācija mainīt savu uzvedību, uzlabot mutes kopšanas ieradumus, kontrolēt riska faktorus un ievērot ārsta norādījumus. Šis ārstēšanas posms ir būtisks visiem pacientiem ar periodonta slimībām, neatkarīgi no slimības stadijas.

Otrā ārstēšanas posma mērķis ir likvidēt slimības cēloņus – zobakmeni un aplikumu zem smaganām (zemsmaganu tīrīšana). Šajā posmā papildus var tikt izmantotas dažādas fiziskas vai ķīmiskas, organisma reakciju ietekmējošas (lokālas vai sistēmiskas), pretmikrobu vielas.

Pēc periodonta audu sadzīšanas tiek novērtēta individuālā organisma reakcija uz šo ārstēšanas posmu. Ja ar ārstēšanu tiek sasniegts vēlamais rezultāts – vairs nav asiņojošu un dziļu periodonta kabatu – pacientiem tiek uzsākta uzturošā periodontīta terapija. Ja rezultāts netiek sasniegts, tiek apsvērts trešais ārstēšanas posms, kura mērķis ir ārstēt apgabalus, kuri nesadzija otrā posma laikā.

Šajā posmā var tikt atkārtota zemsmaganu tīrīšana ar papildu līdzekļiem vai bez tiem, veikta lopa operācija, kā arī rezekcijas vai reģeneratīvās periodonta ķirurģiskās procedūras. Lai gan šajā posmā gandrīz vienmēr izdodas panākt labu rezultātu, dažkārt ir nepieciešams noņemt dažus zobus.

Uzturošās terapijas mērķis ir saglabāt periodonta veselību, izmantojot profilaktiskās un ārstnieciskās metodes no pirmā un otrā ārstēšanas posma, atkarībā no pacienta smaganu un periodonta stāvokļa. Šī terapija jāveic regulāri saskaņā ar ārsta ieteikumiem. Ja tiek konstatēta slimības recidīvs, periodonta ārstēšana jāatkārto. Šādos gadījumos tiek precizēta diagnoze un izstrādāts jauns ārstēšanas plāns.

Pēc periodonta slimību ārstēšanas jūs varēsiet priecāties par saglabātajiem zobiem un ērtāku dzīvi bez sāpēm, slikta elpa un komplikācijām. Savukārt smaganu atkāpšanās ārstēšana novērsīs diskomfortu, palīdzēs izvairīties no komplikācijām un atjaunos smaida estētiku.

Lai izvairītos no periodonta slimībām, ir svarīgi rūpēties par zobiem un smaganām. Ieteicams zobus tīrīt divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu, izmantot zobu diegu un starpzobu birstes vai citus ārsta ieteiktus mutes higiēnas līdzekļus. Papildus fluoru saturošai zobu pastei var izmantot arī pastas ar aktīvām vielām, kas samazina aplikuma veidošanos. Tāpat vēlams atmest smēķēšanu un ierobežot cukura daudzumu uzturā. Lai uzturētu labu mutes veselību, divreiz gadā jāveic profesionāla mutes higiēna.

Ja pamanāt periodonta slimību vai smaganu atkāpšanās simptomus, vērsieties pie pieredzējušajiem zobārstniecības klīnikas „Dantų meistrai“ speciālistiem – viņi palīdzēs novērst diskomfortu un saglabāt zobus.