Zobu griešana (jeb bruksisms) ir temporomandibulārā locītavas darbības traucējums, kas izpaužas kā spēcīga sakļaušana un zobu berzēšana laikā, kad netiek košļāts. Šo traucējumu var izraisīt dažādi faktori. Tas var liecināt par pacienta piedzīvotu emocionālu stresu, trauksmi, psiholoģiskām problēmām, kā arī būt saistīts ar miega un neiroloģiskiem traucējumiem vai agresivitāti. Zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka bruksisma attīstību var ietekmēt arī zobu oklūzijas virsmas izmaiņas pēc jaunu restaurāciju ievietošanas, kas maina citu zobu pozīciju.
Bruksisma cēloņi tiek iedalīti: vietējos (zobu traumas, pārāk augstas restaurācijas, netipiska piena un pastāvīgo zobu šķilšanās, zobu kustīgums, lūpu deformācijas, smaganu hiperplāzija), sistēmiskos (smadzeņu bojājumi, garīga atpalicība, Dauna sindroms, gremošanas traucējumi, alerģiskas reakcijas, cerebrālā trieka), kā arī neiroloģiskos (trauksme, stress).
