Kā rodas zoba karies?
Vislabāk, ja mutes dobumā starp dažādām baktēriju sugām ir izveidojies līdzsvars. Tad cilvēka zobi ir veselīgi un skaisti. Taču sarežģītu fizioloģisko līdzsvarošanās procesu, vides ietekmes un baktēriju nonākšanas dēļ to ne vienmēr var sasniegt. Tāpēc mutes dobumā sāk dominēt noteiktas baktērijas. Zobu karies sāk attīstīties, kad mutes mikroflora sāk šķelt ogļhidrātus. Tad baktērijas izdala skābes, kas pamazām bojā gan cietos (izskalojot kalcija jonus), gan mīkstos zoba audus. Kariesa risks palielinās, ja mutes dobumā ievērojami palielinās Streptococcus mutans un Lactobacilli baktēriju daudzums, bet aizsargfaktori, piemēram, siekalu daudzums, to buferizācijas spēja un pašattīrīšanās funkcija nedarbojas pienācīgi.
Fermentācijas reakcijās streptokoki ražo polisaharīdus, kas veicina zobu aplikuma veidošanos un baktēriju vairošanos. Streptokoki, atšķirībā no citām mutes baktērijām, spēj izdzīvot skābā vidē.
Pienskābes baktērijas – laktobacillas – paātrina kariesa attīstību. Vairojoties, laktobacillas tieši bojā zoba struktūru. Tās uzkrājas vietās, kur tās vieglāk paliek – zobu rievās, košļāšanas virsmas bedrītēs, bojātās kariesa dobumos, pie restaurāciju malām un breketēm. Tās ir mutes vietas, kur ir zems pH, kuras ir grūtāk iztīrīt un tāpēc kariesam ir vieglāk tās bojāt.